Vakcinācija pret gripu – vai visiem pietiks?

Autors: Ilze Pētersone
Datums: 08.10.2020
Izdevums: Mājas Viesis
Rubrika: Aktuāli

Līdz ar vaļīgākiem drošības grožiem Latvijā strauji pieaudzis ar Covid-19 saslimušo skaits. Jāatgriežas pie maskām sabiedriskajā transportā un citiem piesardzības pasākumiem. Viens no tiem ir arī vakcinācija pret gripu. Nupat valdība ievērojami palielinājusi personu loku, kam pretgripas vakcīnas pilnībā finansē par valsts līdzekļiem. Vai visiem pietiks vakcīnu?

“Vienādi piesardzīgi jāizturas pret visiem vīrusiem!” atgādina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle. Arī gripa var noritēt ļoti smagi, taču atšķirībā no kovida pret to ir izstrādāta vakcīna, kas Latvijā pieejama kopš septembra vidus. Kā iesaka Pasaules Veselības organizācija, riska grupām jāsāk vakcinēties jau septembrī, oktobrī.

Valsts atbalstīto pretgripas vakcināciju iedzīvotājiem organizē divos veidos – imunizācijas valsts programmā, kad vakcīnas ir pieejamas pie ģimenes ārsta vai citās vakcinācijas iestādēs, un saskaņā ar zāļu iegādes kompensācijas sistēmu, kurā vispirms jāsaņem vakcīnas recepte pie ģimenes ārsta, tad tā jāiegādājas aptiekā un jādodas vakcinēties. Savukārt ārstniecības personām un to atbalsta personām, kā arī sociālo aprūpes centru ilgstošiem iemītniekiem un darbiniekiem vakcināciju imunizācijas programmā organizē darbavietā vai sociālajā aprūpes centrā.

Riska grupas – no 65 gadiem, ar hroniskām slimībām.

Skaitliski lielākā riska grupa, kuru vairāk var skart gripas izplatība un slimības radītie veselības traucējumi, ir seniori no 65 gadu vecuma, kas veido gandrīz 20% no valsts iedzīvotājiem jeb apmēram 390 tūkstošus cilvēku. Pērn no 26 nāves gadījumiem, ko bija izraisījusi gripa, 19 bija cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem. No šā gada 30. septembra iedzīvotājiem no 65 gadu vecuma par pretgripas vakcīnu nav jāmaksā, iepriekš bija noteikts 50% līdzfinansējums.

Otra riska grupa, kas tāpat kā seniori turpmāk saņems bezmaksas vakcīnas, ir bērni un pieaugušie ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu, vielmaiņas, nieru, imūndeficīta slimībām.

Valsts daļēji parūpējusies arī par sievietēm noteiktā pēcdzemdību laikā, finansējot pretgripas vakcināciju 25% apmērā.

Uz visiem minēto grupu cilvēkiem attiecas zāļu iegādes kompensācijas sistēma, kad vispirms aptiekā jāiegādājas ģimenes ārsta izrakstīta pretgripas vakcīna un tad jādodas vakcinēties.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) skaitļi, vakcinēto senioru, kas vecāki par 65 gadiem, skaits katru gadu pieaug. 2018./2019. gada sezonā pret gripu vakcinējās 31 533, 2019./2020. gada sezonā – 43 110, t. i., par 11 577 vairāk. Šosezon interese par vakcināciju varētu būt vēl lielāka gan 100% finansējuma, gan kovida draudu dēļ, spriež SPKC epidemioloģe Larisa Savrasova.

Nacionālais veselības dienests (NVD) prognozē, ka kompensācijas sistēmas ietvaros šosezon vakcīnas saņems 77 480 personas, kam papildus nepieciešami 541 982 eiro. Līdz 30. septembrim ievestas 194 238 pretgripas vakcīnu devas (Vaxigrip Tetra, Influvac Tetra, Fluarix Tetra suspensijas injekcijām pilnšļircē), kas esot vairāk nekā pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinot ar pagājušajā sezonā iepirktajām 178 737 devām, šīs sezonas pieaugums ir par 15 501.

Bērnu vakcinācija pieaugusi no 3,1 līdz 68%.

Pagājušajā sezonā pretgripas vakcinācija negaidīti strauji palielinājusies 6 līdz 23 mēnešus veciem bērniem un grūtniecēm. Vakcinēto mazuļu skaits pieaudzis no 3,1 līdz 68%. Vēl 2018./2019. gadā vakcīnas bija saņēmuši tikai 973 bērni un 357 grūtnieces, bet 2019./2020. gadā cipari uzskrējuši attiecīgi līdz 21 427 un 5156 vakcinētām personām. Lielo pieaugumu izraisījusi vakcinācijas mehānisma maiņa, skaidro SPKC speciāliste L. Savrasova. “Arī iepriekš bērniem no 6 līdz 23 mēnešiem un grūtniecēm pretgripas vakcinācija bija 100% apmaksāta, taču pagājušajā sezonā viņus iekļāva imunizācijas valsts programmā, kad vakcīnu var saņemt uzreiz pie ģimenes ārsta, kas ļoti atviegloja procedūru, līdz ar to vakcinēto skaits pieauga vairākkārtīgi.” SPKC darbinieki neesot cerējuši uz tik lielu atsaucību, tāpēc vienu brīdi vakcīnas pat beigušās, taču izdevies tās iegādāties no kolēģiem citās Eiropas valstīs.

Šosezon imunizācijas programmā iekļauti arī ārsti un to atbalsta personas, sociālo centru ilgstoši klienti un darbinieki, kuriem vakcinācija tiks veikta uz vietas, kas vēl vairāk palielinās vakcinēto personu skaitu.

Pretgripas vakcīnas imunizācijas valsts programmas dalībniekiem NVD iegādājas atklātā konkursā par valsts budžeta līdzekļiem, un tās tiek piegādātas vakcinācijas iestādēm (ģimenes ārstu praksēs, vakcinācijas kabinetos u. c.), kas tās iepriekš pasūtījuši SPKC. Kopumā NVD šosezon iegādājies 29 208 vakcīnas grūtniecēm un bērniem līdz 23 mēnešu vecumam un 60 792 vakcīnas ārstniecības personām un sociālo aprūpes centru personālam un klientiem. “Indikatīvais vienību skaits tiek iegūts, vadoties no SPKC plānotajiem nepieciešamajiem gripas vakcīnu daudzumiem,” skaidro NVD pārstāve – sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Gulbe.

Uz jautājumu, kāds ir plāns, ja atkārtosies pērnās sezonas pieredze ar vakcīnu trūkumu, NVD atbildi nesniedz.

Vakcinācijas pretinieki – skaļāki, bet mazākumā.

Imunizācijas programma paredz arī valsts finansētu vakcīnu pret pneimokoku bērniem trīs devās 2, 4 un 12 – 15 mēnešu vecumā, kas ir vēl viens papildnodrošinājums arī Covid-19 ēnā. Arī ar šo vakcīnu potēto bērnu skaits pēdējos gados pieaug. Pagājušajā gadā vakcinācija ar visām trīs devām pabeigta 85% mazuļu, 2018. gadā tie bija 83%. SPKC epidemioloģe L. Savrasova uzskata, ka vēl ir kur augt, jo par ideālu rezultātu varētu uzskatīt 95% aptveramību, tāpēc ka jārēķinās arī ar atteikumiem, kas līdz šim turējušies ap 4%. Pērn 4,6% bērnu vecāki noraidījuši valsts piedāvāto bezmaksas pneimokoka poti savām atvasēm.

Atšķirībā no senāk izstrādātajām vakcīnām, kas bija efektīvas apmēram piecus gadus, šīm darbības laiks ir uz mūžu. Tiesa, tās cena svārstās ap 70 un vairāk eiro, taču savas veselības drošības dēļ ir tā vērta.

Attieksme pret vakcināciju Latvijā lielākoties ir atbalstoša, ko apliecina vakcinēto cilvēku skaita pieaugums. LIC galvenā ārste B. Rozentāle novērojusi, ka gados jaunāki, izglītoti cilvēki vakcinēšanos jau uzskata par mūsdienu tendenci, trendu. Pati pretgripas poti saņēmusi septembrī un parūpējas arī par jaunāko meitu, kas darba laika dēļ uz veselības centriem nevar paspēt. Vakcinēšanās pozitīvo efektu izjutis mazdēls Rihards – kad klasesbiedri slimojuši ar gripu, viņš bijis vesels.

Vakcinācijas noliedzēji ir tikai neliela cilvēku grupa, uzskata B. Rozentāle. “Daži par piemēru min savu ģimeni, kad abus vecākos bērnus ir izvakcinējuši, jaunāko – ne, un viņš neslimo. Skaidroju viņiem – kamēr kopējā populācijā līdz 90% un vairāk bērnu ir vakcinēti, jūsu nevakcinētie neslimos, taču ne tāpēc, ka neesat vakcinējuši, bet tāpēc, ka lielākā daļa ir apzinīgi un vakcinē, un ierosinātājs necirkulē.” Par vienu no uzskatāmiem pierādījumiem profesore nosauc ļoti lipīgu akūtu infekcijas slimību masalas, kas Latvijā nav sastopama, toties aptuveni astoņus gadus ir izplatīta citās Eiropas valstīs. “Pie mums masalu vakcinācijas aptvere ir 95%, kur tad ir tie pretinieki? Infekciju taču nevarētu noslēpt!” Pasaules veselības organizācija iesaka uz vakcinācijas pretinieku kritiku neatbildēt. “Sākumā mēs reaģējām – bija diskusijas, apaļie galdi, tagad vairs neskaidrojamies. Ja par vakcināciju jautā pacients, mēs viņam to skaidrojam, jo tas ir mūsu darbs, taču tos, kas vakcīnas apšauba, necenšamies pārliecināt par pretējo.”

***

UZZIŅA

Kam pretgripas vakcinācija pienākas bez maksas?

Vakcināciju pret gripu par valsts budžeta līdzekļiem vakcinācijas kalendāra ietvaros veic:

– sešus līdz 23 mēnešus (ieskaitot) veciem bērniem;

– grūtniecēm;

– ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;

– ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;

– ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā līdz 2021. gada 1. maijam 100% valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt:

– seniori, kas ir vecāki par 65 gadiem;

– personas ar hroniskām slimībām – ar hroniskām plaušu slimībām; ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa; ar hroniskām vielmaiņas slimībām; ar hroniskām nieru slimībām, ar imūndeficītu; ja saņem imūnsupresīvu terapiju;

– bērni līdz 18 gadiem, kas pieder noteiktām veselības riska grupām: ar hroniskām plaušu slimībām; ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa; ar hroniskām vielmaiņas slimībām; ar hroniskām nieru slimībām; ar imūndeficītu; ja saņem imūnsupresīvu terapiju; ja ilgstoši saņem terapiju ar Ac.acetylsalicylicum.

25% valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt sievietes līdz 70. pēcdzemdību perioda dienai.

Avots: Ministru kabineta Vakcinācijas noteikumi.
http://news.lv/Majas_Viesis/2020/10/08/vakcinacija-pret-gripu-vai-visiem-pietiks