NĪCGALĒ, PAR GODU MĀSAS MARIJAS STEFANAS 100.DZIMŠANAS DIENAI IESVĒTĪJA PIEMIŅAS KRUSTU

 

20.augustā Nīcgales draudzei notika īpaši svētki. Šogad tika nosvinēta Māsas Marijas Stefanas (Sofijas Lazdānes) 100.dzimšanas diena. Rasnaču sādžā, kura atrodas šosejas Daugavpils – Rīga malā, iesvētīja dzimtās mājas piemiņas krustu. Agrāk šajā vietā bija koka krusts, bet par godu Māsas Marijas 100.dzimšanas dienai bija lemts uzstādīt jaunu krustu. Nolikt ziedus pie krusta atbrauca visi, kam šis notikums ir nozīmīgs un svarīgs. Krusta iesvētīšanas laikā skanēja arī Marijas Stefanas vārdi: “Rasnačos, Nīcgales draudzē, kuras baznīciņu var redzēt no mājas dārza, Dievs izvēlējās par manu dzimšanas vietu. Es priecājos, ka esmu dzimusi Māras zemē, kuru kopš 13.gadsimta sākuma Pāvests Inocents III veltīja mīļajai Dievmātei. Karaliene ir pati Dievmāte. Es tik ļoti mīlu savu tautu, ar tās daudzajām, skaistajām tautasdziesmām, gaumīgajiem tautiskajiem rakstiem, ornamentiem, tās īpašajiem tikumiem un katolisko Latgali, ezeru zemi. Es esmu ar visu sirdi Latviete, Latgaliete.”

Savas runas laikā, priesteris aicināja uzskatīt šo krustu kā svētceļojuma vietu. Pēc viņa vārdiem, šī vieta nav paredzēta Svētās Marijas godināšanai, tā ir lūgšanas vieta.

Draudzes katehēte Sanita Jaunošāne pastāstīja, ka Māsa Marija Stefana dzimusi 1919.gadā, vēl pirmskara laikā. Viņa strādāja par skolotāju Kalupes, Naujenes un Jezupovas skolās. Kara laikā viņa iestājās klosterī, tas bija 1942.gads. Māsai Marijai bija īss mūžs – tikai 35 gadi. Katehēte atzīstas, ka Māsas Marijas īsā dzīve un cenšanās pēc svētuma ir piemērs mums visiem. Tāpēc draudze viņu godina, atceras, piemin un lepojas ar to, ka tā ir viņu novadniece.

Grāmatā “Dzīves dziesma” ir aprakstīta Marijas Stefanas dzīves biogrāfija. Visu savu “Es” viņa centās pārveidot līdz tam, kāds ir viņas Kristus, kāds ir viņas Dievs, kā arī viņai bija milzīga griba būs svētai.

Pēc krusta iesvētīšanas, Nīcgales Romas katoļu baznīcā notika Svētā mise. Pēc tās, koncerta laikā, skanēja dziesmas ar Māsas Marijas Stefanas vārdiem. Pasākums beidzās draudzes mājā ar māsu tikšanos, dalīšanos ar atmiņām un pārdomām.

Samanta Miglāne