NĪCGALES PAGASTAM – 80!

30. aprīlī un 1. maijā Nīcgales pagasts svinēja svētkus. Šogad tie bija īpaši, jo ieskandināja pagasta 80. gadadienu. Apaļos 80 šogad atzīmē arī Nīcgales pamatskola, kas šogad, pagasta jubilejas reizē, ļāva satikties arī skolas absolventiem. Tie svinīgā pasākuma laikā atminējās skaisto skolas laiku, skolas biedrus un, protams, izteica pateicību saviem skolotājiem – Mariannai Skrupskai, Ernai Rasnacei, Brigitai Štālei, Lūcijai Krumpānei, Veronikai Utānei, Marijai Dzikovičai u.c.

Nīcgales pamatskola atrodas pagasta centrā. Vecā skolas ēka celta 1936. gadā. Lielā Tēvijas kara laikā 1943. gadā skolas ēka bija vācu kara hospitālis. 50. gadi skolā bija darba audzināšanas laiks, tika iestādīts ābeļdārzs. 60. gadi palikuši atmiņās ka aktīvs deju kolektīva darba laiks. 1967. gadā skolotājas Brigitas Štāles vadībā sasniegta pirmā uzvara – skolēni piedalījās otrajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Katru rudeni skolēni bija lieli palīgi kolhoza ražas novākšanas talkās. 70. gados liela uzmanība veltīta skolēnu estētiskajai audzināšanai. Tas bija lielu teatrālu uzvedumu laiks. 80. gados skolas kolektīvs atbalstīja valsts neatkarības centienus un bija tautas 3. Atmodas pasākumu dalībnieks. 1996. gadā skola atzīmēja savu 60. gadskārtu. 1999. gada 1. septembrī notika svinīgā jaunās skolas ēkas atklāšana un iesvētīšana. Ēkas atklāšanas lentu svinīgi pārgrieza Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Savukārt 2002. gadā tika uzcelta skolas sporta zāle.

Nīcgales pamatskolā savu vietu atradis arī skolas muzejs, kurā apkopota skolas vēsture – no pašiem pirmsākumiem, kad mācības notika zemnieku mājās, līdz mūsdienām. Muzejā var izjust senās skolas burvību. Apskatīt skolas solu, skolas formas tērpus, mācību grāmatas un burtnīcas, pamēģināt rakstīt ar tinti petrolejas lampas gaismā. Muzejā ir apkopota informācija par pirmajām skolām Nīcgales pagastā no tālajiem 20. gadiem līdz pat mūsu dienām. To visu var apskatīt fotogrāfijās.

Nīcgales pamatskolā arī šodien tiek turpinātas dziesmu, deju un mākslas tradīcijas. Svētki tika iesākti ar pagasta pašdarbības kolektīvu koncertu. Nīcgalē šādu kolektīvu skaits ir gana kupls – dejo un dzied gan mazs, gan liels.

Skolas telpās bija apskatāmas vairākas izstādes. Vienu no lielākajām – materiālus par pagasta cilvēkiem laika griežos, bibliotēku, pagasta un Nīcgales Romas katoļu draudzes vēsturi vairāku gadu garumā krāja bibliotēkas ilggadējā vadītāja Ruta Bogdanova. “Šī izstāde ir ilgu darba gadu rezultāts. Kad es atnācu strādāt uz bibliotēku, es neko nezināju par bibliotēkas darbu, bet jau tolaik man ļoti patika bibliotēkā, tas likās tik prestiži. Kopā ar Lidiju Brakovsku aizbraucām uz Bebreni, un, paskatoties, kā tur strādā, sāku arī es. Doma, ka varētu sākt krāt materiālu par Nīcgales cilvēkiem, man radās, esot baznīcā un klausoties Geriņtēva vadīto Misi. Jo, redziet, cilvēki aiziet – vecās māmiņas, sirmonkuļi. Un kas gan paliek pēc? Tas nostrādāja, un es sapratu, kas man jādara. Es sāku apzināt draudzes vēsturi un fotografēt visu, ko vien var. Tika vākti kopā arī avīžraksti. Šodien ir tā diena, kad daļa no savāktā materiāla ir izlikta un parādīta citiem. Kāda ir Nīcgale, Nīcgales cilvēki. Tas ir tāds dārgums, ka esam vēl te, ka mums ir garīgās bagātības. Pirms svētkiem es tā rūpīgi izlasīju par Tautas nama dibināšanu. Tas bija 1928. gads, kad Nīcgales jaunieši sasparojās, vienā lielā šķūnī dabūja 500 skatītājus un parādīja teātra izrādi. Kad Latvijai būs 100 gadi, Nīcgales Tautas namam – 90! Un visa pamats ir tieši Tautas namā, kultūrā, izglītībā. Tas viss iet kopā. Un, ja runā par skolu, tad mana mīļā skola atradās vēl vecajā ēkā. Tur mācījās mans tēvs, es, manas māsas un arī mani bērni. Skola ir īpaša tēma. Katrs bērns nāk no savām mājām, savas ģimenes… Nīcgales bērniem ir paveicies ar brīnišķīgākajiem skolotājiem pasaulē”, tā savas domas pauž Ruta.

Nīcgale pamatoti lepojas ar saviem cilvēkiem, un Ruta Bogdanova sapņo, kaut kādreiz visi Latvijā pazīstamie nīcgalieši tiktu atrodami digitālajā vidē. Svētku turpinājumā tika pasniegtas balvas lielākajiem pagasta zemniekiem un uzņēmējiem – SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājam Uldim Amerikam, kokapstrādes uzņēmuma “Dimanti” vadītājam Anatolijam Kotovam, SIA “Jaundīķi” īpašniekam Gunāram Pabērzam, SIA „Lamari” īpašniecei Irinai Soms, zemnieku saimniecības „Dravnieki” saimniecei Ingūnai Spūlei, tāpat arī zemnieku saimniecību ,,Kalnalejas” un “Ūsiņi” īpašniekiem u.c.

Klātesošos svētkos uzrunāja Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska. Pārvaldes vadītājs Pēteris Stikāns sveica bijušos pašvaldības vadītājus. To vidū arī Ērika Kukle – Nīcgales ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja no 1987. līdz 1990. gadam.  Ērikas Kukles vecāki ir iebraucēji no Preiļu rajona, savukārt pati Ērikas kundze sevi sauc par īstenu nīcgalieti, arī Nīcgales pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju nostrādāti 20 gadi. Ērika Kukle šo laiku atceras kā trauksmainu; laiku, kad cilvēkus pavadīja neziņa par nākotni, taču 90. tajos gados situācija stabilizējās un visi Nīcgales ļaudis bija jaunas dzīves sākumā. “Pagasta bagātība viennozīmīgi ir tā cilvēki. Ja būs cilvēki, tad būs dzīve. Ja būs kūdras purvs, būs arī māla ieguve un lauku apstrāde. Novēlu visiem, lai tiek dibinātas un celtas godā kuplas ģimenes, un lai tās ģimenes, kas ir aizbraukušas svešatnē, gribētu atgriezties un atgrieztos mājās”, tā Ē. Kukle.

Svētki tika noslēgti ar sirsnīgo grupas “Dricānu dominante” koncertu un balonu salūtu.

Nedaudz no vēstures
Vārds “Nīcgale” vēsturiskajos dokumentos minēts jau 1254.gadā, kad te bijusi pils un ar pāvesta Innocentija IV apstiprinājumu nonākusi vācu bruņinieku savienības – Livonijas ordeņa varā, bet 19.gs. Nīcgale piederēja poļu grāfam Henrikam Plāteram-Zībergam. Taču pats Nīcgales pagasts ir izveidots 1936.gada 1.aprīlī pēc atdalīšanas no Līksnas pagasta un pievienojot Ritiņavkas sādžu ar 21 saimniecību no Kalupes pagasta. Jaunizveidotajā pagastā dzīvoja 2600 iedzīvotāji, darbojās 586 zemnieku saimniecības, taču 75% bija sīksaimniecības ar zemes platību līdz 10 ha. Lauksaimniekiem galvenais ienākuma avots – lini un bekons. Pagasta budžets sastādīja 20871 latu. Taču der atzīmēt, ka izveidotais pagasts bija viens no mazākajiem Daugavpils apriņķī.

Pagastā darbojās 3 pamatskolas – Nīcgales sešgadīgā  ar 300 skolēniem, Samugala četrklasīgā ar 98 skolēniem un Mālgaliešu četrklasīgā ar 70 skolēniem.

Ir uzskaitīts, ka 1937.gadā Nīcgales pagastā saimniecībās audzēti 1415 govslopi, 1276 cūkas, 2331 aitas un 718 zirgi. Nīcgalē darbojās tvaika dzirnavas Aizpuriešos, ķieģeļu ceplis Dreiskos, maizes ceptuve, 10 pārtikas preču tirgotavas, 1 būvmateriālu tirgotava, dzelzceļa tuvumā izvietotas vairākas materiālu lielnoliktavas.

Nīcgales pagastā strādāja ārsts un vecmāte, atradās aptieka, 2 pasta – telegrāfa iestādes, Tautas nams un divas reliģiskās iestādes.
1945.gadā tika izveidotas ciemu padomes un Nīcgales pagasts tika sadalīts trijos formējumos:
– Somugola (Samagala) ciema padome;
– Nīcgales ciema padome;
– Tartaku ciema padome.

1945.gada nogalē tika noorganizēta l/s kooperatīvā sabiedrība „Nīcgale”, 1946.g. – sabiedrība „Tartaki”, 1947.gadā – sabiedrība „Somugols”.

1948.gada vasarā tika izveidots pirmais kolhozs jeb lauksaimniecības artelis, piešķirot nosaukumu „Daugava”. 1949.gadā izveidoti 7 kolhozi –  „Liepkalni”, „Jāņupe”, „Gaišais ceļš”, „Komjaunietis”, „Nākotne”, „Saļut pobedi” un „Brīvais zemnieks”.

Padomju okupācijas varas iestādes 1945.gadā izsūtīja 6 un 1949.gadā – 53 nīcgaliešus.

Pirmās bibliotēkas tika izveidotas pie skolām, un pirmie bibliotekāri bija  skolotāji, taču kara laikā grāmatas tika sadedzinātas. Savukārt Nīcgales ciema bibliotēka oficiāli tika dibināta 1954.gadā.

Olga Smane
Vēstures materiālu apkopojusi Inese Meile

FOTOGALERIJA